Herbertu fon Karajanu nevajag iepazīstināt. Austriešu diriģents popularitāti iemantojis tālu aiz dzimtās valsts robežām. Pēc sevis viņš atstāja bagātīgu radošo mantojumu un interesantu biogrāfiju.
Bērnība un jaunība
Viņš dzimis 1908. gada aprīļa sākumā. Herberta vecākiem nebija nekāda sakara ar radošumu. Ģimenes galva bija cienījams ārsts. Pēc mākslinieka domām, viņš mīlēja savu tēvu un nedaudz baidījās no viņa. Bet tas viņam netraucēja veidot ar viņu draudzīgas, siltas attiecības.
Herberta agrīnajā biogrāfijā nozīmīgu lomu spēlēja viņa vectēvs. Starp citu, vīrietis sevi realizēja kā tirgotāju. Viņš bija aristokrāts un mazdēlam ieaudzināja pareizo audzināšanu.
Herbertam jau no agras bērnības patika mūzika. Dēla vaļaspriekus atbalstīja vecāki, kuri uz jaunieti "nespieda" un atbalstīja lēmumā iegūt muzikālo izglītību. Pēc kāda laika jauneklis saņēma cienīgu vietu vācu teātrī.
Maestro Herberta fon Karajana radošais ceļš
Jaunais talants bija ļoti vīlies, kad viņu lūdza pamest Ulmas teātri. Aizbraucot viņš kolēģiem teica, ka viņa laiks vēl nav pienācis, taču viņš noteikti kļūs slavens.
Drīz viņš satika talantīgo E. Grosse (SS biedru). Šajā laika posmā Herberta jaunais paziņa strādāja par Āhenes teātra māksliniecisko vadītāju. Grosse, palīdzēja daudzsološajam māksliniekam vadīt simfoniskos koncertus un operas izrādes savā teātrī. Maestro karjeru šajā laika posmā turpināja Rūdolfs Vēders.
Iepazīšanās ar prezentētajām personībām mākslinieka biogrāfiju “apmelnoja”. Pēckara periodā viņam bija vēlme neatgriezeniski izdzēst informāciju par draudzību ar šīm personām. Nedaudz vēlāk Herberts šajos dzīves gados kategoriski atteicās publicēties. Mākslinieks to darīja ne velti, jo, pateicoties saglabājušajiem dokumentiem, bija iespējams pierādīt viņa dubulto iekļūšanu NSRPG rindās. Pats diriģents šo neapstrīdamo pierādījumu nosauca par viltojumu.
30. gadu beigās viņa vārdu sāka aktīvi apspriest kritiķi un fani. Lieta tāda, ka viņš diriģēja R. Vāgnera operu Tristans un Izolde. Šajā laika posmā viņam aiz muguras stāvēja Hermans Gērings. Nevar teikt, ka viņa biogrāfija, tostarp radošā, attīstījās veiksmīgi. Viņam nepatika Ādolfs Hitlers.
Biogrāfi Hitlera "nepatīk" pret Herbertu skaidroja ar to, ka valdnieks dievināja Vāgnera darbus. Reiz mākslinieks diriģēja, taču kļūdas dēļ dziedātājs izpildīja nepareizo līniju. Koncertu apmeklēja A. Hitlers, kurš visas savas dusmas izgāza uz Herbertu. Pēdējais deva priekšroku darbam bez notīm, tāpēc valdnieks uzskatīja, ka pārraudzība ir diriģenta vaina.
Ar katru gadu situācija Vācijā tikai pasliktinājās. Herberta orķestrim tas īpaši padevās. Situāciju vēl vairāk pasliktināja tas, ka Herberts vairākas reizes tika pratināts aizdomās par sadarbību ar antifašistiem. Zīmīgi, ka pratināja ne tikai maestro, bet arī visus, ar kuriem viņam bija tas gods sadarboties.
Pārcelšanās no Vācijas
Pagājušā gadsimta 40. gadu vidū viņš bija spiests pamest Vāciju. Protams, diriģents nevēlējās pamest valsti, jo bija pieradis pie apkārtnes un publikas. Turklāt šajā laika posmā viņam izdevās iegūt iespaidīgu fanu skaitu.
Bet jebkurā gadījumā tas bija gudrs lēmums. Līdz tam laikam Herberta darbi bija pazīstami tālu aiz Vācijas robežām. Drīz viņš kļuva par Mūzikas draugu biedrības māksliniecisko vadītāju. Turklāt viņam izdevās strādāt vairākos izcilos teātros. Herberts ir uzkrājis pietiekami daudz pieredzes, lai viņu varētu saukt par savas jomas profesionāli.
50. gadu vidū viņš ieguva patiešām lielisku amatu. Viņš kļuva par Filharmonijas orķestra vadītāju. Šajā laika posmā viņš strādā arī ar Vīnes Valsts operu, ieņemot mākslinieciskā vadītāja amatu.
Kad Herberta pagātne tika veiksmīgi aizmirsta, viņam izdevās nodibināt ciešu kontaktu ar politiķiem un citiem augstiem cilvēkiem. Viņa darbu apbrīnoja ne tikai ierēdņi, bet arī parastie pilsoņi.
Herberts bieži tika kritizēts par mūzikas darbu ierakstīšanu pirms 1945. gada. Viņš reti izpildīja savu laikabiedru skaņdarbus.
Sīkāka informācija par maestro personīgo dzīvi
Herberts vienmēr ir bijis sieviešu uzmanības centrā. Pirmo reizi viņš apprecējās jaunībā, taču šī savienība viņu nepadarīja laimīgu. Drīz jaunieši nolēma doties prom. Otrā izvēlētā no talantīgajiem diriģentiem bija šarmantā Anita Gītermane.
Otrā sieva maestro sagādāja nopietnas problēmas ebreju sakņu dēļ. Herberts pat tika apsūdzēts. Viņi prasīja no viņa pārtraukt visas attiecības ar sievieti, taču maestro ne tikai nešķīrās no sievas, bet arī aizstāvēja tiesības uz privātumu. Kopš tā laika viņam pastāvīgi draudēja, taču Herberts nedevās pie viltībām. Viņš palika nelokāms.
Bet tomēr personīgā dzīve ar otro sievu neizdevās, un pāris nolēma šķirties. Trešā maestro sieva bija Eleta fon Karajana. Kāzu laikā diriģents bija 50 gadus vecs, viņa pavadonim tikai 19. Viņi iepazinās Sentropē.
Viņi iepazinās, kad Eleta pastaigājās ar draudzenēm uz jahtas. Bez meitenēm bija daudz aicināto viesu. Tieši ballītē meitene bija jūras slima. Herberts uzvedās kā cēls vīrs. Viņš nocēla viņu no jahtas un uzaicināja uz dārgu restorānu. Mākslinieks no pirmā acu uzmetiena iemīlēja burvīgu jaunu meiteni.
Nākamreiz viņi satikās tikai pēc gada. Šajā laika posmā meitene strādāja par modeli pašam Christian Dior. Eletas fotosesija notika Londonā. Pēc darba draugs viņu uzaicināja uz Filharmonijas orķestra koncertu.
Tieši tobrīd Herberts stāvēja pie diriģenta pults. Pēc koncerta viņi sarunājās un vienojās par randiņu. Kopš tā laika pāris nav šķīries. Sieviete māksliniecei dzemdēja burvīgas meitas.
Herberts fon Karajans: interesanti fakti
- Viņš bija nacistu partijas biedrs, kas nebija tā glaimojošākā biogrāfija.
- Māksliniekam bija liela nozīme kompaktdisku digitālā audio formāta izveidē.
- Viņš nekad nav strādājis par "pensiem". Viņa parādīšanās uz skatuves vienmēr prasīja iespaidīgas maksas.
Mākslinieka Herberta fon Karajana nāve
Viņš nomira 16. gada 1989. jūlijā. Viņa nāves brīdī viņam bija vairāk nekā 80 gadu. Neskatoties uz atklātu sliktu pašsajūtu, viņš gāja uz skatuves līdz pat pēdējām dienām. Herberts nevarēja iedomāties savu dzīvi bez mūzikas, tāpēc bija spiests "aktivizēties".
Darba grafiks un slikta veselība bija blakusefekts. Viņš nomira no miokarda infarkta.
