Tieši Lielbritānijā slavu ieguva tādas grupas kā The Rolling Stones un The Who, kas kļuva par īstu 60. gadu fenomenu. Bet pat viņi nobāl uz Deep Purple fona, kura mūzika patiesībā noveda pie pilnīgi jauna žanra rašanās.
Deep Purple ir grupa hārdroka priekšgalā. Deep Purple mūzika radīja veselu tendenci, ko desmitgažu mijā pārņēma citas britu grupas. Deep Purple sekoja Black Sabbath, Led Zeppelin un Uriah Heep.
Bet tas bija Deep Purple, kurš ilgus gadus ieņēma nenoliedzamu vadību. Piedāvājam noskaidrot, kā veidojās šīs grupas biogrāfija.
Vairāk nekā četrdesmit gadu Deep Purple vēsturē hārdroka grupas sastāvs ir piedzīvojis desmitiem izmaiņu. Kā tas viss ietekmēja komandas darbu - jūs uzzināsit, pateicoties mūsu šodienas rakstam.
Grupas biogrāfija
Grupa tika izveidota tālajā 1968. gadā, kad rokmūzika Lielbritānijā piedzīvoja nepieredzētu pieaugumu. Katru gadu parādījās visas grupas, līdzīgas viena otrai kā divas ūdens lāses.
Jaunkaltie mūziķi viens no otra kopēja visu, arī apģērba stilu.
Sapratuši, ka nav jēgas iet pa šo ceļu, grupas Deep Purple dalībnieki ātri vien atteicās no “fopiskā” apģērba un viduvēja skanējuma, atbalsojot pagātnes grupas.
Tajā pašā gadā mūziķiem izdevās doties savā pirmajā pilnvērtīgajā turnejā, pēc kuras tika ierakstīts debijas albums “Shades of Deep Purple”.
Agri gadi
"Shades of Deep Purple" pabeigšana aizņēma tikai divas dienas un tika ierakstīta Dereka Lorensa stingrā uzraudzībā, kurš bija pazīstams ar grupas vadītāju Blekmoru.
Lai gan pirmais singls ar nosaukumu "Hush" nebija īpaši veiksmīgs, tā izdošana veicināja pirmo uzstāšanos radio, kas atstāja neticamu iespaidu uz auditoriju.
Savādi, ka debijas albums neiekļuva Lielbritānijas topos, savukārt Amerikā tas uzreiz nokļuva Billboard 24 200. rindā.
Otrais albums "The Book of Taliesyn" tika izdots tajā pašā gadā, atkal nokļūstot Billboard 200, ieņemot 54. vietu.
Amerikā Deep Purple popularitātes pieaugums ir bijis milzīgs, piesaistot lielāko ierakstu izdevniecību, radiostaciju un producentu uzmanību.
Amerikāņu zvaigžņu radīšanas iekārta ātri vien sāka darboties, savukārt vietējo uzņēmumu interese strauji mazinājās. Tāpēc Deep Purple nolemj palikt ārzemēs, parakstot vairākus ienesīgus līgumus.
slavas virsotne
1969. gadā tika izdots trešais albums, kas iezīmēja mūziķu aiziešanu uz “smagāku” skanējumu. Pati mūzika kļūst daudz sarežģītāka un daudzslāņaināka, kas noved pie pirmajām sastāva izmaiņām.
Blekmors vērš uzmanību uz harizmātisko un talantīgo vokālistu Ianu Gillanu, kuram tika piedāvāta vieta pie mikrofona statīva. Tieši Džiliana grupā ieved basģitāristu Gloveru, ar kuru jau izveidojies radošs duets.
Deep Purple liktenīgs kļūst Džilana un Glovera sastāva papildināšana.
Zīmīgi, ka jaunpienācēju vietā uzaicinātie Evans un Simpers pat nebija informēti par gaidāmajām izmaiņām.
Atjauninātais sastāvs mēģināja slepeni, pēc tam Evanss un Simpers tika izlikti pa durvīm, saņemot trīs mēnešu algu.
Jau 1969. gadā grupa izdeva jaunu albumu, kas atklāja visu pašreizējā sastāva potenciālu.
Ieraksts "In Rock" kļūst par pasaules hitu, ļaujot Deep Purple iekarot miljoniem klausītāju mīlestību.
Mūsdienās albums tiek uzskatīts par vienu no 60. un 70. gadu rokmūzikas virsotnēm. Tieši viņš tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem hārdroka albumiem, kura skanējums bija manāmi smagāks nekā visā nesenās pagātnes rokmūzikā.
Deep Purple godība tiek nostiprināta pēc operas "Jesus Christ Superstar", kurā vokālās partijas izpildīja Ians Gillans.
1971. gadā mūziķi sāka darbu pie jauna albuma.
Likās, ka “In Rock” radošos panākumus nebūs iespējams pārspēt. Taču Deep Purple mūziķiem tas izdodas. "Fireball" kļūst par jaunu virsotni komandas darbā, kas izjuta aiziešanu uz progresīvo roku.
Eksperimenti ar skaņu savu apogeju sasniedz albumā "Machine Head", kas kļuvis par vispāratzītu virsotni britu grupas darbā.
Dziesma "Smoke on the Water" kļūst par visas rokmūzikas himnu kopumā, paliekot par atpazīstamāko līdz mūsdienām. Atpazīstamības ziņā ar šo roka kompozīciju var strīdēties tikai Queen “We Will Rock You”.
Bet Karalienes šedevrs iznāca dažus gadus vēlāk.
Tālāk radošums
Neskatoties uz grupas panākumiem, droši savācot veselus stadionus, iekšējās nesaskaņas ilgi nebija jāgaida. Jau 1973. gadā Glovers un Džiliana nolemj doties prom.
Likās, ka Deep Purple radošumam pienāks gals. Taču Blekmoram tomēr izdevās atjaunināt sastāvu, atrodot Džilianas aizstājēju Deivida Koverdeila personā. Glen Hughes kļuva par jauno basģitāristu.
Ar atjaunoto sastāvu Deep Purple laida klajā kārtējo hitu "Burn", kura ieraksta kvalitāte izrādījās manāmi augstāka nekā iepriekšējiem ierakstiem. Bet pat tas neglāba grupu no radošās krīzes.
Bija pirmā garā pauze, kas nebūtu pēdējā. Un nebūs iespējams sasniegt tos radošos augstumus, ko savulaik ir iekarojuši Blekmors un desmitiem citu Deep Purple mūziķu.
Secinājums
Rezumējot visu, Deep Purple ir radījusi ietekmi, ko nevar pārvērtēt.
Grupa ir radījusi dažādu žanru spektru, neatkarīgi no tā, vai tas ir progresīvais roks vai smagais metāls, un, neskatoties uz nozares straujo izaugsmi, Deep Purple turpina atrasties virsotnē, pulcējot tūkstošiem zāļu visā pasaulē.
Grupa ir uzticīga stilam un izliek savu līniju pat pēc 40 gadiem, iepriecinot ar jauniem hitiem. Atliek vien novēlēt mūziķiem veselību, lai viņi varētu turpināt savu aktīvo radošo darbību vēl ilgi.
